Pie bijušā Vīķu kroga godina Latvijas atbrīvošanas kara varoņu piemiņu
Ar cieņu un pateicību 3. novembrī pieminējām Latvijas Atbrīvošanas kara varoņus, īpaši godinot tos, kuri ziedoja dzīvību Vīķu kroga kaujā. Pasākumā piedalījās karavīri, zemessargi, jaunsargi, veterāni un Rīgas pašvaldības pārstāvji, atzīmējot 105. gadadienu kopš vēsturiskās cīņas.
“Balstoties uz šīm sīvajām un sekmīgajām kaujām, tika radīti priekšnosacījumi, lai 11. novembrī Rīga tiktu pilnībā atbrīvota no pretinieka karaspēka. Pateicoties mūsu brīvības cīnītāju varonībai un sabiedroto atbalstam, tika panākta uzvara, kas turpmāk ļāva izveidot un nostiprināt mūsu valsti – Latviju. Apzinoties šo kauju nozīmīgumu Latvijas neatkarības karā, lai pateiktos visiem brīvības cīnītājiem un mūsu šodienas kaujas gara stiprināšanai, Zemessardzes 1. Rīgas brigāde arī turpmāk ik gadu 3. novembrī godinās mūsu brīvības cīnītājus šeit, kādreizējā “Vīķu kroga” piemiņas vietā,” uzsvēra pulkvedis Normunds Baranovs, Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris.
"Atzīmējot Latvijas valsts svētku mēnesi, mēs 3. novembrī ar lāpu gājienu no Bumbu kalna Kleistu apkaimē un ar piemiņas brīdi pie kādreizējā “Vīķu kroga” godinām mūsu tautas varoņus, kuri, cīnījās par brīvu Latviju. Šīs uzvaras mums tāpat vien no gaisa nenokrita, mūsu tautas varoņi - karavīri, ziedoja savas dzīvības un spēkus, lai šodien mēs varētu būt neatkarīga valsts. Latvijas brīvības cīņu kaujas pie bijušā Vīķu kroga ir vienas no būtiskākām kaujām Latvijas valstiskuma veidošanās procesā. 105 gadus pēc šiem vēsturiskajiem notikumiem mēs turpinām kopt un saudzēt viņu atstāto mantojumu – mūsu Latviju. Par to mēs mūžīgi viņiem būsim pateicīgi un izrādīsim cieņu. Šī piemiņas vieta nav tikai vēstures liecinieks, bet arī mūsu pienākums saglabāt šo stāstu nākamajām paaudzēm, simbolizējot brīvības cenu un mūsu kopīgās vērtības. Mūsu Latvija ir visu mūsu atbildība, arī tās vēstures saglabāšana un mūsu varoņu godināšana ir nozīmīga šī vadmotīva sastāvdaļa, " pauda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
Godināšanas pasākums un lāpu gājiens no Bumbu kalna līdz kādreizējā Vīķu kroga kaujas piemiņas vietai bija emocionāli spēcīgs, vienojot dažādu paaudžu cilvēkus un cildinot Latvijas Atbrīvošanas kara varoņus. Pie Vīķu kroga Zemessardzes orķestra kompozīcijas mijās ar uzrunām. Iniciatīvas grupas pārstāvji, kuru mērķis ir īstenot vēl pagājušā gadsimta divdesmitajos iezīmēto ieceri – piemiņas vietā uzstādīt pieminekli, tā saglabājot “Vīķu kroga” kaujas piemiņu nākamajām paaudzēm atgādināja 3. novembra kauju nozīmību.
“Mūsu zemē ir daudzu cīņu vietu, kas liecina par mūsu vīru un jaunekļu drosmi kaujas laukā dažādos laikos un dažādu varu armijās. Viscaur Latvijas pilsētās un laukos, visos novados, vissvarīgākās ir tās piemiņas vietas, kuras līdzinās šai – kauju atmiņas, kur cīņā devās karavīri, nesot Latvijas karoga vēsti – par Latvijas valsti, ģērbti Latvijas armijas formas tērpos un ar uzlecošās saules simbolu pie galvassegām,” svinīgajā uzrunā sacīja atvaļinātais rezerves ģenerālmajors Juris Zeibārts, pieminekļa atjaunotnes iniciatīvas grupas pārstāvis.
1919. gada 3. novembra kauja uzskatāma par vienu no vissmagākajām Rīgas atbrīvošanas cīņu gaitā – tās laikā tika zaudētas virsnieku un karavīru dzīvības. Dažādos avotos minēti vairāk nekā simts ievainotu karavīru. Ar Lāčplēša Kara ordeni par kauju pie bijušā Vīķu kroga apbalvoti 36 Latvijas aizstāvji.
Latvijas pirmās brīvvalsts laika izdevums “Latvijas Kareivis” 1928. gada novembrī par 3. novembra cīņu rakstīja: “Ar ienaidnieka frontes pārraušanu un divīzijas labā spārna un centra stipru izvirzīšanos noslēdzās 3. novembra uzbrukums, kurš jāuzskata kā pirmais posms no mūsu armijas tālākām uzvaras gaitām pie Rīgas. Apskatot 3. novembra panākumus, nevar neatzīmēt to lielo materiālo un morālisko pabalstu, kuru mums kaujā sniedza sabiedroto kara kuģu artilērija.”
Vairāku gadu garumā piemiņas vietas apkaimes sakopšanas talkās piedalījušās dažādas Nacionālo bruņoto spēku vienības, bet šogad Zemessardzes 1. Rīgas brigādes karavīri un zemessargi uz piemiņas vietu devās trijās brīvprātīgās talkās, kuru laikā tika kopta un uzturēta piemiņas vietas teritorija.